Advents - Ziemsvētku gaidīšanas laiks

Adventa laiks tiek saistīts ar gavēni, mieru, klusumu. Četru nedēļu laikā ticīgie cilvēki nododas pārdomām, izvērtē aizvadīto gadu un gatavojas svētkiem - Jēzus Kristus piedzimšanas svētkiem.

Advents vai Advente?

Adventa laiks (tulkojumā no latīņu valodas „adventus” nozīmē „atnākšana”) ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks, pirmsziemsvētku laiks. Šajā laikā mēs gaidām Kristu, ejam pretī Viņa piedzimšanai, līdz tā īstenojas pie mums.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (Terminoloģijas jaunumi, -2003.-15.nov.; toreiz vēl nebija nodibināta Teoloģijas terminoloģijas apakškomisija) ieteikusi lietot sieviešu dzimtes formu, uzsverot, ka:

1) atveidojot procesu nosaukumus latviešu valodā, priekšroka būtu dodama siev.dz. formai („atnākšana”, „gaidīšana” u.tml.);

2) abstrakti jēdzieni parasti tiek apzīmēti ar siev.dz. vārdu.

Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijas locekļi izsekoja termina lietojumam līdz pat 17.-18. gs. teoloģiskajai literatūrai. Secinājumi: termins vēsturiski lietots pamīšus – gan siev.dz. „Advente”, gan vīr.dz. „Advents”. Apkopodama gan valodnieciskos, gan ārpusvalodnieciskos argumentus, Teoloģiskās terminoloģijas apakškomisija nosliecās par labu vīr.dz. formas „Advents” lietojumam, jo:

1) kopš 1923.gada termins stabili ieviesies latviešu valodā, pēc valodnieka J.Endzelīna ieteikuma (latīņu val. vārdi ar galotni – us latv. valodā tiek atveidoti ar galotni – s);

2) termins „Advents” tiek lietots arī mūsdienu pareizrakstības vārdnīcās (piem., apgādu „Jumava” un „Avots” izdevumos);

3) garāku procesu apzīmējumiem ir pieļaujams arī vīr.dz. vārds; procesu apzīmējums tikai vīr.dz. nav konsekvents (piem. „gavēnis” vīr.dz.);

4) vārdkopas „Adventa laiks”, „Adventa vainags”, ir labskanīgākas (asonanse) utt.

Šķiet, ka reliģiskajā vidē arī biežāk tiek lietota šī termina vīr.dz. forma, kas arī būtu ieteicama, taču no filoloģiskā viedokļa ir akceptējamas abas formas.

Par Adventa laika tradīciju

Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam (pirms Lieldienām), pēc izcelsmes tika saukts par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni.

Taču Romas liturģijā Adventa laiks, kura liturģija attīstījās gadsimtu pēc Franku Baznīcas liturģijas, nebija grēku nožēlas, bet svētku un prieka laiks, kurš sagatavoja Ziemssvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem. 

13. gadsimtā tika panākts kompromiss, kas apvienoja franku gavēņa un grēku nožēlas raksturu ar romiešu Svētās Mises tekstiem un 4 nedēļu ciklu. Adventa laika liturģija pamatos palika nemainīga līdz pat Vatikāna II koncilam, kurš izdarīja dažas nelielas izmaiņas, lai skaidrāk ieskicētu Lielā Gavēņa laika un Adventa laika atšķirības.

Baznīcā Adventa laikā dominē violetā krāsa. Violeto krāsu veido zilās un sarkanās krāsas sajaukums, kas simbolizē garīgo un laicīgo, uzsverot gan gavēņa laika nozīmi, gan norādot uz gaidāmā Ķēniņa ierašanos. Violetā krāsa dominē arī priesteru un mācītāju amata tērpos, altārsegās. Arī starp zaļajiem Adventa vainaga zariem var iepīt kādu violetu elementu - lentu, dziju, rotājumu, kas atgādina par noskaņu, kuru liturģijā simbolizē violetā krāsa. Ziemssvētkos tā tiek nomainīta pret balto krāsu. 

Par Adventa vainagu

Kopš 16.gadsimta par būtisku Adventa laika simbolu ir kļuvis Adventa vainags un tam ir dziļa simboliska nozīme - aplis simbolizē mūžību un vienotību, gaismas uzvaru pār tumsu.  Vainagu veido no mūžzaļiem koku zariem – egļu, priežu, citās zemēs izmanto arī citus mūžzaļus augus. Arī tie simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.

Adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.

Katoļu baznīcā

1.   svētdiena: Jūsu pestīšana ir tuvu

Adventa vainagā tiek iedegta pirmā svece. Pravietis Isaja aicina atstāt pasaules tumsību un „staigāt Dieva gaismā”. Pasaule ir ieslīgusi pašapmierinātībā un iemigusi, tāpēc ir jāatmostas. Šī atmošanās ir sākums gaismai, rīta blāzmai. Tā ir sagatavošanās garīgai cīņai.

2.   Adventa svētdiena: Sagatavojiet Kungam ceļu!

Vecās un Jaunās derības pravietis Jānis Kristītājs aicina uz atgriešanos un grēku nožēlu. Viņš atklāj „svēto ceļu” – ceļu uz pestīšanu. Viņš ir Kristus priekšgājējs, kas pasludina jauno laikmetu, kad ļaunums vairs nepastāvēs un zeme būs piepildīta ar Dieva pazīšanu. Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai.

3.   Adventa svētdiena: Gaudete – priecājieties!

Prieks ir Svētā Gara klātbūtnes auglis. Prieks ir zīme, ka cilvēks apzinās savu piederību Dievam. Apustulis Pāvils un evaņģēlists Matejs aicina dzīvot garā un pacietībā. Rūpes un bailes aizsedz Dieva klātbūtni un liek cilvēkam dzīvot, paļaujoties tikai pašam uz sevi. Bet apziņa par Kunga tuvumu un cerība uz Viņa drīzo atnākšanu stiprina cilvēku sirdis.

4.   Adventa svētdiena: Ak, Pestītāj, atver debesis!

Advents un Ziemassvētku laiks mudina uz Marijas godināšanu. Viņa ir Kunga pravietiskā zīme, ko Viņš caur pravieša Isaja muti pasludina cilvēcei 600 gadus pirms Kristus piedzimšanas: "Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls."

Katoļticīgo tradīcijā Adventa vainagā mēdz izmantot vēl piekto sveci. Baznīca norāda, ka sveces simbolizē Kristus nesto gaismu. Ar katru svētdienu vainags paliek gaišāks, atgādinot, ka tuvojas Jēzus Kristus dzimšana. Piektā svece (ja to izmanto) tiek novietota vainaga vidū. Tā parasti ir lielāka par pārējām un baltā krāsā. Šo sveci aizdedzina Ziemassvētkos.

Luteriskajā baznīcā

Ar Adventa laiku sākas Baznīcas gads un četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks – pirmsziemssvētku laiks. Tas tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē.

Pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu, otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu, trešā ir ganiņu svece – prieks, bet  ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. 

Par gavēni Adventa laikā

Daudzi ticīgie Adventa laikā ievēro gavēni, kuru tagad var izvēlēties pēc savas ticības un spējām. Gavēnis tiek iedalīts četrās kategorijās:

·         ļoti  stingrs gavēnis –  sausēšana: ēd neapstrādātu (nepagatavotu) augu barību bez augu eļļas, maizi;

·         stingrs gavēnis – ēd visāda veida vārītu augu barību kopā ar augu eļļu;

·         parastais gavēnis – bez visa tā, ko ēd stingrajā gavēnī, lieto vēl zivis;

·         atvieglotais gavēnis (nespējīgiem, slimiem, ceļiniekiem, grūtniecēm, zīdītājām un tiem, kas spiesti ēst ēdnīcās), ēd visu, izņemot gaļu.

Gavēnis kristīgajā tradīcijā nav tikai ēšanas paradumu maiņa. Tas arī  nozīmē atteikšanos no baumošanas, sliktām domām un sliktiem darbiem. Līdz ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, jaunā paaudze par vienu no gavēņa izpausmēm arī uzskata atteikšanos no sociālo tīklu un interneta lietošanas. 

Baznīca cilvēkus aicina Adventa laiku pavadīt, veltot vairāk laika lūgšanai, atturībai, grēksūdzei un žēlsirdības darbu veikšanai. Šajās nedēļās ticīgie ir aicināti atturēties no skaļiem izklaides pasākumiem, meklējot klusumu, kurā var labāk saklausīt Dieva balsi sirdsapziņā.

• kasjauns.lv - Ko nozīmē vārds "advents"? Kāpēc Adventa vainagā ir četras svecītes? 
• Katolis.lv - Adventa laiks
• Teoloģijas žurnāls, 2, 2008, 59. lpp.
• termini.lza.lv
  

Nav komentāru

Komentēt